Oglekļa šķiedra radās kā gaismas avots kvēlspuldzēm. Sers Džozefs Vilsons Svens (1828-1914), britu ķīmiķis un fiziķis, izgudroja kvēlspuldzi, kā gaismas avotu izmantojot platīna stiepli. Lai atrisinātu platīna stieples karstumizturības problēmu, Swan tā vietā izmantoja karbonizētas papīra sloksnes. Tā kā karbonizētās papīra sloksnes ir viegli uzliesmojošas gaisā, Swan būtībā atrisināja šo problēmu, izveidojot spuldzē vakuumu. 1860. gadā Gulbis izgudroja pusvakuuma lampu, par gaismas avotu izmantojot karbonizētas papīra sloksnes, kas ir kvēlspuldzes prototips. Tomēr vakuuma tehnoloģija tajā laikā nebija nobriedusi, tāpēc lampas kalpošanas laiks bija īss. Līdz 1870. gadu beigām vakuuma tehnoloģija bija nobriedusi, un Swan izgudroja praktiskāku kvēlspuldzi, iegūstot patentu 1878. gadā.
Mākslīgo šķiedru un ķīmisko šķiedru parādīšanās Mākslīgo šķiedru, piemēram, viskozes (1905) un acetāta (1914) parādīšanās 20. gadsimta sākumā, un jo īpaši ķīmisko šķiedru, piemēram, polivinilhlorīda (PVC) (1931), poliamīda (1936) un poliakrilnitrila (PAN) komercializācija, nodrošināja pamatu 20. gadsimta 19. gadsimta 20. gadsimta vidū. fundamentālajiem zinātniskajiem pētījumiem augstas veiktspējas oglekļa šķiedras tehnoloģijās Amerikas Savienotajās Valstīs.
Ķīna koncentrējās uz oglekļa šķiedru un tās izpēti sākās salīdzinoši agri. Sešdesmito gadu sākumā Čančuņas Lietišķās ķīmijas institūts jau bija sācis pētījumus par oglekļa šķiedrām, kuru pamatā ir PAN{2}}. Šajā periodā Japānas Akio Shindo izgudroja metodi oglekļa šķiedru ražošanai, izmantojot poliakrilnitrila (PAN) šķiedras kā izejmateriālu, un ieguva patentu. 1963. gadā Nippon Carbon Co., Ltd. un Tokai Electrode Co., Ltd. izmantoja Shindo patentu, lai izstrādātu oglekļa šķiedras uz poliakrilnitrila{10}} bāzes.
